Vakcinācija

Epidemioloģija

Ērču encefalīts ir vīrusu infekcijas slimība, kas var skart nervu sistēmu un ir izplatīta vairākās pasaules valstīs. Cilvēks var tikt inficēts, ja viņam piesūkusies ar ērču encefalīta vīrusu inficēta ērce, vai, lietojot uzturā produktus no dzīvniekiem, kuri ir inficēti ar ērču encefalīta vīrusu (piem., termiski neapstrādātu kazas pienu). Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir savlaicīga vakcinācija. Latvijas teritorija ir ērču encefalīta endēmiskā zona, un vakcinācija pret ērču encefalītu rekomendējama visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Vakcinācijas shēma

Veicot primāro vakcināciju ievada 3 vakcīnas devas. Starp pirmo un otro devu 1-3 mēnešu intervāls, starp otro un trešo devu 5-12 mēnešu intervāls. Pirmā balstvakcinācija pēc 3 gadiem, turpmāk balstvakcinācija ik 3 vai 5 gadus. Personām vecuma grupā no 16 līdz 60 gadiem balstvakcinācija ik 5 gadus, personām vecākām par 60 gadiem – ik 3 gadus.

Epidemioloģija

Gripas ierosinātājs ir vīruss. Gripa ir akūta, lipīga vīrusu infekcija. Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Viņam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.

Gripa Latvijā izplatās rudens-ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8-10 nedēļas. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2-5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits.

Vakcinācijas shēma

Vakcinācija ar sezonālo gripas vakcīnu tiek rekomendēta gripas sezonas laikā, pieaugušajiem ievadot vienu vakcīnas devu.  Vakcinēties vēlams, līdz ko pieejama sezonālā vakcīna, taču vakcīnu iespējams saņemt arī gripas epidēmijas laikā.

Vakcīnu veidi

Šobrīd Eiropas Savienībā ir reģistrētas pirmās piecas vakcīnas pret Covid-19: Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna “Comirnaty”, Moderna ražotā vakcīna “Spikevax”, AstraZeneca un Oksfordas universitātes izstrādātā vakcīna “Vaxzevria”, Johnson&Johnson izstrādātā vakcīna ‘’Janssen’’, kā arī Novavax izstrādātā vakcīna ‘’Nuvaxovid’’.

Vakcinācija pret Covid-19 infekciju īpaši rekomendēta šādām riska grupām:

• Veselības aprūpē strādājošie un citas personas, kam veicot darba pienākumus ir paaugstināts risks inficēties ar SARS-CoV-2 vīrusu;

• Pansionātu un sociālo aprūpes centru iemītnieki;

• Seniori > 60 gadiem;

• Cilvēki jebkurā vecumā ar hroniskām blakusslimībām u.c. stāvokļiem, kas nosaka paaugstinātu risku smagai Covid-19 infekcijas gaitai;

• Grūtnieces.

Epidemioloģija

Difterija ir infekciju slimība, kuru izraisa Corynebacterium diphtheria (C.diphtheria) baktērijas toksigēnais celms. Inficēšanas notiek gaisa pilienu ceļā.

Mirstība difterijas gadījumā ir 5% – 10%, atsevišķos reģionos līdz 20% (pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem).

Stingumkrampji ir infekcijas slimība, ko izraisa Clostridium tetani. C.tetani baktērija sastopama galvenokārt augsnē, un inficēšanās visbiežāk notiek baktērijai kontaminējot brūci. Ņemot vērā infekcijas transmisijas ceļu, kolektīvā imunitāte nepasargā no individuāliem inficēšanās un saslimšanas gadījumiem, tāpēc aizsardzības nodrošināšanai katram indivīdam jāsaņem vakcinācija. Pat nenozīmīgi ādas ievainojumi un nobrāzumi var radīt inficēšanās risku. Nevakcinētām personām inficēšanās risks pastāv arī ķirurģiskas operācijas laikā, veicot zarnu trakta operācijas, un dzīvnieku koduma gadījumā. 

Vakcinācijas shēma

Ja nav veikta vakcinācija pret difteriju, tad vakcinācija jāveic pēc sekojošas shēmas: ja pirmā vakcinācija ir saņemta līdz 12 mēnešu vecumam, tad 4 nedēļu intervāls starp pirmo un otro devu, 4 nedēļu intervāls starp otro un trešo devu un 6 mēnešu intervāls starp trešo un ceturto devu. Ja pirmā vakcīna ievadīta pēc 12 mēnešu vecuma, tad 4 nedēļu intervāls starp pirmo un otro devu un 6 mēnešu intervāls starp otro un trešo devu (kas arī ir pēdējā deva). Veselam pieaugušajam, pēc pamatvakcinācijas saņemšanas, turpmākā balstvakcinācija pret difteriju tiek rekomendēta ik 10 gadus.

Epidemioloģija

Garais klepus ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērijas Bordetella pertussis vai Bordetella parapertussis. Inficēšanas notiek gaisa pilienu ceļā. Pusaudžiem, pieaugušiem vai daļēji imunizētiem cilvēkiem raksturīga vieglāka infekcijas klīniskā norise. Šādos gadījumos infekcija bieži netiek diagnosticēta un inficētā persona kļūst par infekcijas rezervuāru, tādējādi pieaug risks inficēt pirmsvakcinācijas vecuma jaundzimušos. Garais klepus neimunizētiem jaundzimušajiem un bērniem norit klīniski smagāk, bieži radot komplikācijas (pneimonija, centrālās nervu sistēmas bojājumi), inficēšanās šajā vecumā ir ar augstu letalitāti. Saņemot vakcināciju pret garo klepu, tiek nodrošināta ne tikai individuālā aizsardzība, bet tiek pasargāti arī apkārtējie, jo īpaši jaundzimušie.

Epidemioloģija

Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcijas izpausmes var būt anālās un ģenitālās kārpas, kā arī, ilgstošas inficēšanās gadījumā, tam ir saistība ar dzemdes kakla, maksts, vulvas, dzimumlocekļa, anālā, orofaringeālā un mutes vēža attīstību. CPV 6, 11, 16, 18, 31, 33, 45, 52 un 58 ir deviņi 28 biežākie CPV tipi, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu audzējiem. Sievietēm dzemdes kakla, vulvas, vaginālos, anālos, orofaringeālos u.c. galvas un kakla audzējus visbiežāk izraisa CPV 16, 18, 31, 33, 45, 52 un 58 tipi. Dzemdes kakla vēzis ES ir otrais izplatītākais vēzis pēc krūts vēža sievietēm vecumā no 15-44 gadiem. Katru gadu dzemdes kakla vēzis skar aptuveni 528000 sievietes un izraisa ap 266000 nāves gadījumu visā pasaulē. Galvenais dzemdes kakla un citu CPV infekcijas izraisīto audzēju iemesls ir ilgstoša inficēšanās ar augsta riska CPV tipiem. Vīriešiem anālos, peņa, orofaringeālos u.c. galvas un kakla audzējus visbiežāk izraisa CPV 16, 18, 31, 33, 45, 52 un 58 tipi. Globāli vērojams ar CPV asociēto audzēju incidences pieaugums vīriešu populācijā. 2020. gadā ES mirstība no ar CPV asociētu resnās un taisnās zarnas vēzi vīriešu populācijā, salīdzinot ar citiem audzējiem, ierindojās 1. vietā (76,7 gadījumi : 100 000). Ģenitālās kārpas (condyloma acuminata) gan sievietēm, gan vīriešiem visbiežāk izraisa CPV 6 un 11 tipi.

Vakcinācija pret CPV tiek rekomendēta vakcināciju pret CPV iepriekš nesaņēmušiem veseliem pieaugušajiem (vīriešiem un sievietēm) līdz aptuveni 55 gadu vecumam, saņemot 3 secīgas vakcīnas devas. Balstvakcinācija nav nepieciešama.

Meiteņu un zēnu vakcinācija pret CPV no 12 gadiem ir valsts apmaksāta.

Epidemioloģija

B hepatīts ir infekcijas slimība, ko izraisa B hepatīta vīruss. Ar to var inficēties saskaroties ar inficētiem bioloģiskajiem šķidrumiem (piem., asinīm, spermu) un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā). Vīruss ir spējīgs izdzīvot uz virsmas vismaz 7 dienas, kas nozīmē, ka objekti, uz kuriem ir inficēta cilvēka bioloģiskie šķidrumi, arī ir infekciozi līdz ar to inficēšanas ar B hepatītu var notikt lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (piem., šļirces, adatas), veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, zobārstniecības u.c. medicīniskas manipulācijas, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti.

Vakcinācijas shēma

Ievadīt trīs B hepatīta antigēnu saturošu vakcīnu vai A un B hepatītu saturošu vakcīnu devas ar intervālu 0, 1 un 6 mēneši.

Epidemioloģija

A hepatīts ir akūta, vīrusu izcelsmes aknu infekcijas slimība. Inficēties iespējams lietojot uzturā kontaminētu ūdeni vai pārtiku, kā arī fekāli orālā ceļā tuvu kontaktu vidū (piemēram, sadzīves kontakti, seksuāli kontakti, dienas aprūpes centri, skolas). A hepatīta vīruss viegli izplatās, ja netiek ievērota personīgā higiēna. Ja tiek piesārņots ūdens vai pārtikas produkti, var izcelties slimības uzliesmojumi ar lielu saslimušo skaitu. Bieži grupveida saslimšanas gadījumi tiek novēroti ģimenēs un bērnu izglītības iestādēs.  Vīruss ir ļoti izturīgs ārējā vidē.

Vakcinācijas shēma

Vakcinācijas shēma atkarīga no izvēlētās vakcīnas: