veselības Pārbaudes
Veselības pārbaudes jeb sanitārās grāmatiņas
Obligātās veselības pārbaudes jeb arodārsts
Mēs VEICAM veselības pārbaudes (sanitārās grāmatiņas), kas noteiktas Epidemioloģiskās drošības likumā un MK noteikumos Nr. 494 – obligātās veselības pārbaudes ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību. Medicīniskā grāmatiņa nepieciešama darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. To izsniedz ģimenes ārsts.
PIE MUMS VAR NOKĀRTOT SANITĀRĀS GRĀMATIŅAS ĢIMENES ĀRSTU PRAKSĒ REĢISTRĒTIE PACIENTI!
Darbi, kurus veicot nodarbinātajiem ir jābūt medicīniskajai grāmatiņai, ir uzskaitīti MK noteikumu Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība” 2. punktā. Piemēram, medicīniskā grāmatiņa ir nepieciešama, ja darbs saistīts ar pārtikas produktu apriti, bērnu pieskatīšanu, ārstniecību, pakalpojumu sniegšanu klientiem frizētavās un kosmētiskajos salonos, publiskos peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs u. tml.
Ja Jums nepieciešama tieši šāda veselības pārbaude, tad šajā gadījumā darbinieka periodisko veselības pārbaudi veiks ģimenes ārsts un sniegs (nesniegs) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
Informācija par obligāti veicamajām pārbaudēm (izmeklējumiem) un to veikšanas biežumu ir norādīta MK noteikumu Nr. 447 1. pielikumā. Noteikumu 5. punkts paredz, ka darba devējs ir atbildīgs par personas medicīniskās grāmatiņas uzglabāšanu kontroles institūcijai pieejamā vietā.
Darba likuma 82. pants un Darba aizsardzības likuma 15. panta otrā un trešā daļa paredz, ka:
– izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs;
– izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
Ja darba ņēmējs neveic OVP norādītajā termiņā, darba devējam, pamatojoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu, ir tiesības ar rakstveida rīkojumu atstādināt nodarbināto no darba, neizmaksājot darba samaksu par atstādināšanas laiku. Atstādināt nedrīkst, ja OVP nav veikta objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, ir nepieciešams specifisks izmeklējums, kurš nav pieejams mēneša laikā, vai darbinieks bijis noslogots darbā).
Mēs NEVEICAM veselības pārbaudes, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un MK noteikumos Nr. 219 – obligātās veselības pārbaudes ar mērķi aizsargāt darba ņēmēja veselību.
To veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
Arodslimību ārsts jeb arodārsts ir specializējies veselībai kaitīgu darba apstākļu izraisītu slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī veic obligātās veselības pārbaudes. Arodārsts izvērtē darba apstākļus, to ietekmi uz cilvēka veselību un arī pretēji – darbinieka veselības stāvokļa atbilstību konkrētajai darba specifikai.
Obligāto veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts
Uz MK noteikumos Nr. 219 paredzēto OVP darbinieku nosūta darba devējs. Izsniedzot darbiniekam rīkojumu uz OVP pie arodslimību ārsta (OVP karti), tajā tiek uzskaitīti darba riska novērtējumā konstatētie kaitīgie darba vides faktori un īpašie darba apstākļi, kādiem darbinieks tiek pakļauts. OVP laikā veicamie izmeklējumi un nepieciešamo ārstu konsultācijas, kā arī to veikšanas biežums ir tieši atkarīgs no kaitīgā faktora un tā līmeņa konkrētā darbavietā.
Arodslimību ārsts, izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori nav radījuši veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu darbinieka veselību darba vietā, kā arī nosaka, vai personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.
Profilaktiskās apskates
Šoferu komisija
Ikvienam iedzīvotājam, kurš gadu vai ilgāk nav vērsies pie sava ģimenes ārsta, ir tiesības saņemt valsts apmaksātu profilaktisku apskati, kuras laikā ģimenes ārsts veic vispārēju pacienta veselības pārbaudi.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic dažādas pārbaudes, un izsniedz nosūtījumu papildu izmeklējumiem.
Profilaktiskā pārbaude ļauj agrīni konstatēt saslimšanu un uzsākt ārstēšanu.
Savlaicīgas rūpes par veselību mazina problēmas nākotnē, tāpēc mēs aicinām cilvēkus veikt profilaktiskās pārbaudes vismaz reizi gadā.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 1.pielikuma “Profilaktiskās apskates un izmeklējumi” 2.1.punktam profilaktisko apskati veic ģimenes ārsts reizi gadā, ja pacienta izmeklēšana jau nav tikusi veikta slimības laikā. Atbilstoši MK noteikumu 23.10.punktam personas, kurām veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus, ir atbrīvotas no pacientu iemaksas.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts veic dažādas pārbaudes, t.sk:
– Ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa pārbaudi;
– Mutes dobuma apskati;
– Kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un iztaustīšanu;
– Vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;
– Krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu;
– Asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšanu;
– Sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;
– Vēdera iztaustīšanu;
– Taisnās zarnas iztaustīšanu pacientiem pēc 50 gadu vecuma;
– Redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu.
Ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts secina, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, pacientam var izsniegt nosūtījumu laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu veikšanai, kā arī speciālista konsultāciju saņemšanai.
Pirmreizējās un kārtējās veselības pārbaudes jāveic transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju (izņemot velosipēdistus).
Veselības pārbaudi pēc personas izvēles veic:
• ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē šī persona ir vismaz 6 mēnešus;
• ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.
Veselības pārbaudes derīguma termiņu persona bez maksas var pārbaudīt e-CSDD.
Pēc veselības pārbaudes ārsts vai ārstu komisijas vadītājs 2 darbdienu laikā atzinumu par personas veselības pārbaudē konstatētajiem faktiem ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
Tas nozīmē, ka personai nav nepieciešama medicīniskā izziņa “papīra formātā”.
Termiņi veselības pārbaudes veikšanai:
• AM, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ik pēc 10 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – maksimāli ik pēc 3 gadiem;
• C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ik pēc 5 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – maksimāli ik pēc 3 gadiem.
Veselības pārbaudes nepieciešamību un kārtību nosaka Ceļu satiksmes likums un MK noteikumi nr.940 “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”.
Veselības pārbaudes jeb sanitārās grāmatiņas
Mēs VEICAM veselības pārbaudes (sanitārās grāmatiņas), kas noteiktas Epidemioloģiskās drošības likumā un MK noteikumos Nr. 494 – obligātās veselības pārbaudes ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību. Medicīniskā grāmatiņa nepieciešama darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. To izsniedz ģimenes ārsts.
PIE MUMS VAR NOKĀRTOT SANITĀRĀS GRĀMATIŅAS ĢIMENES ĀRSTU PRAKSĒ REĢISTRĒTIE PACIENTI!
Darbi, kurus veicot nodarbinātajiem ir jābūt medicīniskajai grāmatiņai, ir uzskaitīti MK noteikumu Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība” 2. punktā. Piemēram, medicīniskā grāmatiņa ir nepieciešama, ja darbs saistīts ar pārtikas produktu apriti, bērnu pieskatīšanu, ārstniecību, pakalpojumu sniegšanu klientiem frizētavās un kosmētiskajos salonos, publiskos peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs u. tml.
Ja Jums nepieciešama tieši šāda veselības pārbaude, tad šajā gadījumā darbinieka periodisko veselības pārbaudi veiks ģimenes ārsts un sniegs (nesniegs) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
Informācija par obligāti veicamajām pārbaudēm (izmeklējumiem) un to veikšanas biežumu ir norādīta MK noteikumu Nr. 447 1. pielikumā. Noteikumu 5. punkts paredz, ka darba devējs ir atbildīgs par personas medicīniskās grāmatiņas uzglabāšanu kontroles institūcijai pieejamā vietā.
Darba likuma 82. pants un Darba aizsardzības likuma 15. panta otrā un trešā daļa paredz, ka:
– izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs;
– izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
Ja darba ņēmējs neveic OVP norādītajā termiņā, darba devējam, pamatojoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu, ir tiesības ar rakstveida rīkojumu atstādināt nodarbināto no darba, neizmaksājot darba samaksu par atstādināšanas laiku. Atstādināt nedrīkst, ja OVP nav veikta objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, ir nepieciešams specifisks izmeklējums, kurš nav pieejams mēneša laikā, vai darbinieks bijis noslogots darbā).
Profilaktiskās apskates
Ikvienam iedzīvotājam, kurš gadu vai ilgāk nav vērsies pie sava ģimenes ārsta, ir tiesības saņemt valsts apmaksātu profilaktisku apskati, kuras laikā ģimenes ārsts veic vispārēju pacienta veselības pārbaudi.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic dažādas pārbaudes, un izsniedz nosūtījumu papildu izmeklējumiem.
Profilaktiskā pārbaude ļauj agrīni konstatēt saslimšanu un uzsākt ārstēšanu.
Savlaicīgas rūpes par veselību mazina problēmas nākotnē, tāpēc mēs aicinām cilvēkus veikt profilaktiskās pārbaudes vismaz reizi gadā.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 1.pielikuma “Profilaktiskās apskates un izmeklējumi” 2.1.punktam profilaktisko apskati veic ģimenes ārsts reizi gadā, ja pacienta izmeklēšana jau nav tikusi veikta slimības laikā. Atbilstoši MK noteikumu 23.10.punktam personas, kurām veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus, ir atbrīvotas no pacientu iemaksas.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts veic dažādas pārbaudes, t.sk:
– Ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa pārbaudi;
– Mutes dobuma apskati;
– Kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un iztaustīšanu;
– Vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;
– Krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu;
– Asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšanu;
– Sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;
– Vēdera iztaustīšanu;
– Taisnās zarnas iztaustīšanu pacientiem pēc 50 gadu vecuma;
– Redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu.
Ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts secina, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, pacientam var izsniegt nosūtījumu laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu veikšanai, kā arī speciālista konsultāciju saņemšanai.
Obligātās veselības pārbaudes jeb arodārsts
Mēs NEVEICAM veselības pārbaudes, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un MK noteikumos Nr. 219 – obligātās veselības pārbaudes ar mērķi aizsargāt darba ņēmēja veselību.
To veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
Arodslimību ārsts jeb arodārsts ir specializējies veselībai kaitīgu darba apstākļu izraisītu slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī veic obligātās veselības pārbaudes. Arodārsts izvērtē darba apstākļus, to ietekmi uz cilvēka veselību un arī pretēji – darbinieka veselības stāvokļa atbilstību konkrētajai darba specifikai.
Obligāto veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts
Uz MK noteikumos Nr. 219 paredzēto OVP darbinieku nosūta darba devējs. Izsniedzot darbiniekam rīkojumu uz OVP pie arodslimību ārsta (OVP karti), tajā tiek uzskaitīti darba riska novērtējumā konstatētie kaitīgie darba vides faktori un īpašie darba apstākļi, kādiem darbinieks tiek pakļauts. OVP laikā veicamie izmeklējumi un nepieciešamo ārstu konsultācijas, kā arī to veikšanas biežums ir tieši atkarīgs no kaitīgā faktora un tā līmeņa konkrētā darbavietā.
Arodslimību ārsts, izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori nav radījuši veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu darbinieka veselību darba vietā, kā arī nosaka, vai personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.
Šoferu komisija
Pirmreizējās un kārtējās veselības pārbaudes jāveic transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju (izņemot velosipēdistus).
Veselības pārbaudi pēc personas izvēles veic:
• ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē šī persona ir vismaz 6 mēnešus;
• ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.
Veselības pārbaudes derīguma termiņu persona bez maksas var pārbaudīt e-CSDD.
Pēc veselības pārbaudes ārsts vai ārstu komisijas vadītājs 2 darbdienu laikā atzinumu par personas veselības pārbaudē konstatētajiem faktiem ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
Tas nozīmē, ka personai nav nepieciešama medicīniskā izziņa “papīra formātā”.
Termiņi veselības pārbaudes veikšanai:
• AM, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ik pēc 10 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – maksimāli ik pēc 3 gadiem;
• C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ik pēc 5 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma – maksimāli ik pēc 3 gadiem.
Veselības pārbaudes nepieciešamību un kārtību nosaka Ceļu satiksmes likums un MK noteikumi nr.940 “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”.